Starpsavienojumi
Ilgu laiku Baltijas valstis Eiropas Savienībā ir bijušas t.s. "enerģijas salas", kas ir pilnībā atkarīgas no ārējā piegādātāja - Krievijas. Ar Eiropas Savienības atbalstu ir attīstīti divi gāzes starpsavienojumu projekti, savienojot Baltijas valstis ar Somiju un Poliju.
Balticconnector gāzes vads savieno Igauniju ar Somiju, tas darbojas kopš 2020. gada janvāra, tā maksimālā pārvades jauda ir 72 GWh dienā (~2,6 mljrd m3 gadā). Rezultātā Baltijas valstis un Somija ir uzskatāma par vienotu dabasgāzes tigu.
GIPL (Gas Interconnector Poland - Lithuania) gāzes vads savieno Lietuvu ar Poliju, tā ekspluatācija uzsākta 2022. gada maijā.
Alternatīvi piegāžu avoti
Baltijas reģions joprojām ir ievērojami atkarīgs no Krievijas gāzes piegādēm. Pēdējos gados tiek aktīvi apspriestas alternatīvu piegāžu kanālu izveides iespējas. Kopš 2014. gada Klaipēdas LNG terminālis Lietuvā nodrošina Baltijai alternatīvu piegādes avotu. Tomēr, joprojām ir aktuāla nepieciešamība pēc efektīva ilgtermiņa alternatīva piegādes avota risinājuma. Skultes LNG terminālis kopā ar Klaipēdas LNG termināli un diviem Igaunijas projektiem Paldiskos un Tallinā tiek apsvērti kā ilgtermiņa risinājumi efektīva LNG importa nodrošināšanai reģionā.
Vienotais tirgus
Gāzes pārvades sistēmu operatori Somijā, Latvijā un Igaunijā ir parakstījuši līgumu par starpoperatoru kompensācijas mehānisma jeb ITC (Inter transmission system operators compensation mechanism) ieviešanu, izveidojot vienotu gāzes pārvades tarifu zonu Somijai, Igaunijai un Latvijai. ITC līgums paredz vienotus tarifus ieejas punktos uz vienotās tarifu zonas robežām, komerciālo robežu atcelšanu starp valstīm, tai skaitā – Igaunijas - Somijas starpsavienojuma Balticconnector izmantošanu bez papildu atlīdzības, un komerciāla ieejas/izejas punkta atcelšanu starpsavienojumā ar Inčukalna pazemes gāzes krātuvi, kā arī noteikumus par savstarpēju mainīgo izmaksu kompensāciju un koordinētu ieejas ieņēmumu pārdali starp operatoriem.